12 Projektu konkursa “Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī saskaņā ar vietējā līmeņa patstāvīgajiem jaunatnes politikas plānošanas dokumentiem” ietvaros līdz pat oktobrim Ikšķiles novadā tiks īstenots jaunatnes projekts “Jauniešu līdzdalības sistēmas pilnveide Ikšķiles novadā”.

Projekta mērķis ir attīstīt ilgtermiņa darbu ar jaunatni Ikšķiles novadā, pilnveidojot Ikšķiles novada jauniešu līdzdalības sistēmu jauniešu ar īpašām vajadzībām integrācijai sabiedrībā. Projekta ietvaros tiks īstenotas vairākās aktivitātes, piemēram, jau otro gadu no 14.-17. augustam notiks neformālās izglītības apmācības “Jauna iespēja”, organizēts radošais seminārs un meistarklase pašvaldību speciālistiem, vietējo teātru režisoriem un radošām personībām, kā arī aizsākta rakstu sērija par jauniešu līdzdalības aktivitātēm.

Rakstus par un ap jauniešu līdzdalību un iesaisti brīvprātīgajā darbā Ikšķiles novadā veidos brīvprātīgā jauniete, kas līdz šim izmēģinājusi savus spēkus Latvijas iedvesmas stāstu rakstīšanas projektā TUESI.LV, atklājot dažādus un interesantus Ikšķiles novada jauniešu portretus. Tāpēc šoreiz rakstu sēriju sāksim, iepazīstot Ritu – jauniete, kura jau vairāk kā gadu 2 reizes nedēļā brīvprātīgi dodas uz Veselības veicināšanas centru, iesaistoties atbalsta grupas “Sīpoliņi” aktivitāšu organizēšanā.

“Dzīve nekad neiet uz priekšu mierīgi – kāpumiem seko kritumi un otrādāk – ja tā nebūtu, mēs zaudētu visu savu degsmi doties uz priekšu, dzīvot  un mācīties. Tā arī es, pēc viena no šādiem lieliem dzīves kūleņiem, atradu savus “Sīpoliņus” – grupiņu, kurā kopā apvienojušies cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Es melotu, ja sacītu, ka pirmo reizi, kad ierados Veselības veicināšanas centrā,  ar visu savu milzu apņēmību darboties, uzreiz iesaistījos. Tas man bija kaut kas gluži jauns, es nobijos un devos mājās, strikti iestāstot sev – šeit neatgriezīšos, jo aiz žēluma  nespēju  noskatīties. Man bija bail ielaist kādu savā privātajā telpā, vienkārši nezināju kā izturēties. Gāja laiks, galvā mutuļoja pārdomas un izlēmu mēģināt vēlreiz.

Tagad, kad esmu vairāk iepazinusi šos cilvēkus, aptveru, ka mani sākotnējie uzskati šķiet pilnīgi aplami – viņiem nav nepieciešama žēlošana, bet gan sapratne. Lai kāds uzmundrina un ierauga, ka viņi arī spēj, cenšas un dara un viņiem vienkārši lieliski izdodas! Ikvienam ir nepieciešama atšķirīga pieeja, bet, lai to atrastu un varētu pielietot, man vēl daudz jāmācās. Tomēr līdz šim esmu sapratusi, ka ir ļoti svarīgi nekad neaizmirst - katrs no viņiem pasauli un apkārt notiekošo uztver citādi; tāpat arī savas sajūtas izrāda savā, iespējams, ne mums visiem saprotamā veidā. Sabiedrība pret cilvēkiem ar īpašam vajadzībām izturas diezgan rezervēti, tā tas vienmēr būs un tas ir tikai normāli, jo katrs savu reakciju pret nezināmo izrāda citādi – daži vienkārši ieņem aizsargpozīciju, tomēr netrūkst arī tādi, kuri cenšas patiesi izrādīt sapratni un  palīdzēt. Pašlaik es vēlētos sevi pieskaitīt tiem, kas ar visu prieku un lepnumu, jūtos kā daļiņu no šīs “Sīpoliņu” grupiņas un kādu laiku darbojos kopā ar viņiem kā brīvprātīgā.

Man šķiet šie cilvēki, apkārt notiekošo, uztver un izdzīvo ar daudz lielāku sajūsmu un interesi nekā mēs pārējie. Ikviens ļoti gaida šīs mūsu satikšanas reizes, arī es, un, lai arī nodarbību laikā kāds var šķist pavisam sapīcis, atnākot mājās ar lielu aizrautību parasti stāsta vecākiem, ka satikuši draugus un darbojušies dažādas nodarbībās. Kopā darbojoties, esam pat iejutušies īstu aktieru lomās, ar Ukraiņu režisora Vitālija palīdzību, izveidojot un spēlējot, savu, nu, jau otro izrādīti – “Savādais no Notrdamas”. Izpaužamies arī kā mākslinieki zīmējot un veidojot darbiņus no māla pie skolotāja Aleksandra.

Ļoti novērtēju, ka arī man šeit tiek dota iespēja izpausties un pieradīt sevi, ierosinot un gūstot atzinību par savām idejām, kuras vēlāk varam īstenot nodarbībās. Esmu satikusi daudz jaunus cilvēkus un guvusi iespēju attīstīties. Drosmi virzīties uz priekšu, izteikt savu viedokli, uzņemties jaunus izaicinājumus. Guvusi noderīgu pieredzi, ka ne vienmēr viss izdosies tieši tā kā esmu izdomājusi, tomēr, tāpēc nevajag “nokārt degunu”, bet izmantot to kā iespēju rast jaunus, interesantus risinājumus. Tas arī man dod spēku doties uz priekšu un darboties, jo ir patiešām patīkami apzināties, ka spēju kādam sagādāt prieku. Tas palīdz patiesi novērtēt, cik daudz man patiesībā ir dots. Tagad pat varu sākt apsvērt - kurš kuram vairāk sniedz šīs neaizstājamās emocijas - es viņiem vai viņi man?

 Vasarās dodamies uz nometni, kura, arī katram brīvprātīgajam, ir kā vērtīga iespēja rast jaunas iepazīšanās, iegūt noderīgu informāciju un pieredzi, jo nometne risinās trīs dienas un tas nav gluži tas pats, kas satikties vien uz dažām stundām nodarbībās. Man tas ir ļoti vērtīgs un nepieciešams piedzīvojums,  jo arī man vēl aizvien iestājas aizsargpozīcija. Tomēr, tā nav negatīva, un nemanāmi pazūd uzreiz. Esmu iepazinusies un sapratusi kā komunicēt vai dažkārt labāk pat neuzbāzties un ļaut vienkārši pašam izbaudīt notiekošo. Labi ir pavērot izturēšanos, sajūtas un kopā piedaloties dažādās aktivitātēs, smelties idejas, lai varētu palīdzēt padarīt nodarbības interesantākas un ikviens varētu justies iederīgs un ar interesi un prieku nāktu vēlreiz.

            Visbiežāk uzskata, ka brīvprātīgie par darbu samaksu nesaņem un tādēļ to nemaz nevar uzskatīt par īstu darbu. Man šķiet, ka darbojoties kā brīvprātīgā esmu saņēmusi vislielāko algu kā jebkad iepriekš! Esmu guvusi iespēju paplašināt savu redzesloku un lauzt ierūsējušus stereotipus, iespēju justies iederīga, noderīga un pašpārliecinātāka. Tas savukārt ir devis degsmi darboties un attīstīties turpmāk. Mācos saprast, ka nevajag visus  mērīt pēc vienas mērauklas, bet, vispirms, rūpīgi izzināt apkārt notiekošo un tikai tad, izdarīt secinājumus, jo nekad nevaram zināt, kurp aizripinās un kādus piedzīvojumus mums sagādās šie neparedzamie dzīves kūleņi.

                                                                                                              

Uz tikšanos!

Rita Zaloga

Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2017.gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.