federike 22017/2018. mācību gadā Ikšķiles novada vispārējās izglītības skolās tika īstenots ERASMUS+ programmas Eiropas brīvprātīgā darba projekts “Darām kopā 2”, kurā piedalījās brīvprātīgās jaunietes. Friederike no Vācijas, kura līdzdarbojās Ikšķiles vidusskolā un Marida no Itālijas, kura savukārt līdzdarbojās Tīnūžu pamatskolā. Jaunietes ne tikai piedalījās skolas pasākumos, bet arī pašas īstenoja dažāda veida aktivitātes skolā un mācījās strādāt klasēs.

Kas Jūs pārsteidza Latvijā?

Friederike: „Skola, kurā es strādāju [Ikšķiles vidusskola] Latvijā īsti neatšķiras no Vācijas skolām. Tas laikam ir visur, ka lielākā daļa skolotāju ir sievietes, bet vīrieši – skolotāji ir skaitliskā mazākumā. Tomēr es biju pārsteigta par tik lielu dzimuma pārsvaru. Vēl es nebiju pieradusi pie skolotāju ikdienas ģērbšanās stila, un vispār to, kā sievietes ģērbjas Latvijā. Kamēr skolotājas Vācijā parasti nēsā kedas, džinsus, t-kreklu vai džemperi, tad svārki, kleitas un augstpapēžu kurpes šeit, šķiet, ikdiena. Vēl mani pārsteidza, ka zēniem un meitenēm ir dalīti mājturības un tehnoloģiju mācību stundas, jo mājsaimniecības priekšmetus dalīt Vācijas skolās vairs nav populāri, pat ja skola piedāvā līdzīgus mācību priekšmetus, tad tie ir obligāti gan zēniem, gan meitenēm. Tāpēc esmu priecīga, ka mana Vācijas kulinārijas nedēļa ļāva zēniem piedalīties virtuves iepazīšanā un gatavot ēdienus. Bet no skolēnu skatupunkta un personīgās ieinteresētības, es labprāt izbaudītu un apmeklētu “Mājturības un tehnoloģijas” priekšmetu pati.”

Marida: “Pirmā lieta, kas mani pārsteidza, bija sasalušās un aizsalušās mašīnas, skaistie un milzīgie meži un ļoti daudz balta sniega!”

Kas Jums patīk Latvijā, Ikšķilē un tās apkārtnē?

Friederike: „Pēdējo deviņu mēnešu laikā esmu iepazinusi Latviju no daudzām pusēm.

Oktobrī bija ļoti lietains, kad nelija - koku lapas mirdzēja dažādās krāsās. Manā uztverē, ziema atnāca vēlu, bet intensīvi. Jā, bija auksti, bet mani pārsteidza sniega daudzums un sasalušās upes un ezeri, un par to, ka pat daļa jūras bija sasalusi. Pēc daudzajām tumsas nedēļām un pelēkajiem skatiem, es kļuvu priecīgāka, kad koku lapas sāka plaukt un puķes sāka ziedēt. Dienu pēc dienas daba it kā eksplodēja krāsās un cilvēki arī palika priecīgāki. Tā kā daba maijā un jūnijā mūs apveltīja ar karstu un saulainu laiku, izskatās, ka visiem dzīve pārvācās ārpus telpām. Man patīk cik katrs gadalaiks ir atšķirīgs, taču kas mani vairāk fascinē ir Latviešu saikne ar dabu. Tradīcijas, vai tās būtu pasakas, dejas vai dziesmas, ir svarīga daļa no Latvijas kultūras un ir cieši saistītas ar dabu. Ikšķile un tās apkārtne ir lieliska vieta, lai izrautos pie dabas: slēpošana dabas parkā Zilajos kalnos ziemā vai pikniks Ikšķiles pilsētas pludmalē vasarā.”

Marida: “Divas lietas. Pirmā ir daba! Ļoti daudzas un skaistas vietas, kur visapkārt ir zaļš gan pavasarī, gan vasarā, un, protams, ziemā visur ir tikai balts. Bet otrā lieta ir cilvēki. Latvijā cilvēki ir ļoti saistīti ar tradīcijām, patriotiski, visi svētki tiek svinēti, un visapkārt notiek svinības.

Kas Latvijā ir atšķirīgs no Vācijas un Itālijas?

Friederike: „Pirmkārt, Latvijas tautai svarīgi ir valsts svētku dienas - Lāčplēša diena, 18.novembris un 4.maijs, kuri tiek atzīmēti ļoti patriotiski un svinīgi. Visur ir izkarināti Latvijas karogi - pie mājām, dārzos un ielās. Otrkārt, tautas dejas un dziesmas ir ļoti augstu vērtētas. Daudzas pazīmes norāda uz to, ka Latvijas tauta ir ļoti lepna par savu valsti un viņiem uz to ir pilnīgas tiesības! Vācijā tas nebūtu iedomājams, taču Vācijai ir grūtības ar nacionālā lepnuma demonstrēšanu. Vienotības diena, ko Vācijā svin 3.oktobrī vairāk attiecina kā brīvdienu, nevis kā svētkus. Karogi ir atrodami tikai pie valsts iestādēm, un arī tad, kad notiek FIFA (Futbola) pasaules kauss. Tradicionālā kostīmu ģērbšana Vācijā ir attiecināma tikai uz dažiem reģioniem un gadatirgos. Tā kā Latvijā nacionālas tradīcijas ir tik svarīgas, es daudz esmu paņēmusi no Latvijas kultūras!

Marida: “Protams, ka atšķirīgs ir klimats. Es nāku no Romas Itālijā, un mums tur ziemā ir maksimums -2 grādi, nevis kā šeit -25. Sākotnēji bija grūti pierast arī pie Latvijas, jo Itālijā satiekoties, mēs esam pieraduši apskauties un nobučot viens otru uz vaiga, bet šeit ir vienkārši “ČAU” un dažreiz paspiež roku.

Jā… Sākotnēji es domāju, ka Latvijā cilvēki ir atturīgi, bet kad iepazinu, tad cilvēki izrādās ir komunikabli un atvērti. Esmu iepazinusi ļoti daudzus izpalīdzīgus cilvēkus, kuri man palīdzēja, kad bija nepieciešams un zinu, ka cilvēki Latvijā ir izpalīdzīgi.

Vēl Latvijā forši ir tas, ka tiek svinēti visi svētki. Piemēram vārda dienas Itālijā nav tik svarīgas, bet Latvijā gan apsveic arī vārda dienā, cep kūku, klāj galdu ar cepumiem, kafiju un tamlīdzīgi, Itālijā par nepasaka “Apsveicu vārda dienā!”.”

 marida 2

Ko Jūs paņemsiet līdzi uz mājām no Latvijas?

Friederike: „Pirms deviņiem mēnešiem Latvija bija valsts, par kuru es tikai biju dzirdējusi un kuras atrašanās vietu es zināju aptuveni. Tagad, kad pat gads vēl nav pagājis, Latvija ir valsts, kuras kultūru un valodu es saprotu, un kura man izraisa milzīgu patiku un pievilcību. Dzīvošana Latvijā, Ikšķilē man parādīja, cik viegli ir adoptēties citā kultūrā. Es ne tikai iepazinu Latvijas kultūru, bet arī tās cilvēkus. Es iepazinu arī citu Eiropas valstis, un pats svarīgākais – pati savu kultūru. Es redzēju kā citu valstu piederīgajiem ir mācīties vācu valodu un tas man lika sev uzdot dažādus jautājumus par noteiktām rutīnām un tradīcijām mūsu sabiedrībā. Beigās tas viss man ļāva novērtēt savu dzimteni. Bez iepriekš minētā, es mājās noteikti paņemšu atmiņas par šeit esošajiem un man svarīgajiem cilvēkiem, īpašās vietas. Es sāku apzināti pievērst uzmanību dabai – tas ir arī tas, ko man latvieši iemācīja. Es atcerēšos pastaigas gar jūru un mežā, neaizmirstošus saulrietus un dažus burvīgus saullēktus.”

Marida: “Šī pieredze man noteikti nāca par labu, ļāva man kļūt patstāvīgākai, dzīvot vienai citā valstī, ar citu valodu un kultūru. Es atklāju valsti, kuru nezināju pirms tam, un kura ir daļa no Eiropas! Projekts sniedza man iespēju iepazīt arī citu valstu pārstāvjus – citus brīvprātīgos jauniešus Latvijā no visas pasaules. Tā bija fantastiska pieredze!”

Ko Jūs jaunu iemācījāties šajā laikā?

Friederike: „Mana lielākā attīstība ir manāma profesionālajā līmenī. Ikšķiles vidusskolas apjoma dēļ, liela daļa darbību bija pašiniciatīva un darbības no manas puses bija gaidāmas primāri. Līdz ar to, es organizēju, plānoju, ieviesu projektus lielam skolēnu skaitam. Es iemācījos pieņemt lēmumus neatkarīgi un izpaust savas domas, vēlmes un nepieciešamību pēc palīdzības. Personīgajā līmenī man kļuva skaidri manas dzīves aspekti, izvērtēju savas prioritātes, kuras es vēlos sasniegt savā dzīvē un kādās vietās man ir jāpieliek pūliņi.”

Marida: “Es iepazinu jaunas dabas vietas Latvijā un pati fauna atšķiras no Itālijas. Protams, brīnišķīgā Latvijas kultūra, kuru es iepazinu projekta laikā, kļuvusi neatņemama mana sastāvdaļa.”

Sagatavoja:

Aivis Sibajevs